Tagad tikai sāku apjaust cik elīts patiesībā ir šis minimālistiskais risinājums.
Par godu tam, pierakstīšu arī šeit par to kā tas darbojas.

Kāpēc izmantot gatavu risinājumu, ja var izgudrot riteni no jauna, pieļaut kļūdas, kā rezultātā ritenis sanāk ne parāk apaļš, bet tai pat laikā mācities no tām un pie reizes apgūt ko jaunu.

Bloga, ja to tā var nosaukt, dzinējs ir daži python moduļi.
Atsevišķs modulis atbild par 'storage', kas patreiz ir pickle fails, un ļauj pievienot, dzēst un mainīt rakstus,
bet tik pat labi to varētu aizstāt ar kaut ko citu nākotnē.
Varbūt jāpaspēlējas ar pitonu un json failiem.

Ir arī atsevišķs templeitu fails.
Templeitošana patreiz notiek caur dirsu un izmantojas pitona stringu .format() metode.
Iespējams, te prasās kārtīgs templeitu modulis, bet pagaidām man tas der.

Domājot par to kā organizēt linkus blogam, sapratu, ka gribu smukus (vismaz puslīdz) linkus ar pilnu raksta virsrakstu linkā.
Tad nu viens no moduļiem satur funkciju latviešu diakritisko simbolu pārvēršanai uz ascii.
Šeit interesanti ir tas, ka man no iepriekšejiem laikiem, eksportējot bloga saturu no wordpress,
tad no wordpress un paštaisītu postgres bāzētu šit-risinājumu, bija nākuši klāt arī kautkādi mistiskie simboli.
Piemēram, tukšums, kas nav tukšums bet gan kaut kas, kas radies starp entajām eksportēšanām/importēšanām.
Tā kā esmu slinks bastards tad lieki neiedziļinājos un vienkārši transliterācijas funkcijas nobeigumā visi simboli
(kuriem jau vajadzētu būt tikai ascii transliterācijas rezultātā) tiek pārveidoti ar
ord() un, ja vērtība ir virs 128 tad tiek dzēsti.
Cerams tas panāks to, ka nekādi lieki simboli (kuri, visticamāk, salauztu linku ģenerēšanas procesu)
nekur linkos neuzpedēs un, pat ja pazustu kāds burts no kāda virsraksta arī nebūtu liela bēda.

Bloga pamatmodulis nodarbojas arhīva un rakstu html ģenerēšanu un nodrošina man interfeisu (komandrindas, protams) rakstu pievienošanai, dzēšanai, mainīšanai.

Viss kods un arī pati db atrodas gitā

Rakstu pievienošana un mainīšana var notikt ar jebkādu teksta redaktoru.

Un, to visu apvienojot, man tas šķiet diezgan ērts risinājums.
Tā kā patreiz lietoju 2 datorus, tad tas ir vēl jo ērtāk, jo,
lai kur arī nebūtu vienmēr varu dabūt jaunāko saturu (gan db, gan kodu) no gita un hakot to.

Papildus fīča db turēšanai gitā, protams, ir bezmaksas nabagā cilvēka snapšoti (vai var saukt to ari par šitbekapu).